Par pelējumu un logu rasošanu
Kāpēc veidojas pelējums?
Visbiežākais un galvenais pelējuma veidošanās iemesls ir nepietiekama telpu vēdināšana. Daudzdzīvokļu mājās ierīkotie ventilācijas kanāli bieži ir aizsprostoti vai speciāli nosegti, lai aizturētu siltumu. Tāpēc telpā veidojas paaugstināts relatīvais gaisa mitrums (60 % un vairāk). Pazeminoties gaisa temperatūrai, stikla virsma un aiļu malas atdziest visvairāk (sasniedz rasas punkta temperatūru), tāpēc sienas vēsākajās vietās ap logiem var sākt veidoties gaisā esošā ūdens tvaika kondensāts. Ūdens uzsūcas sienas konstrukcijā. Kad šis cikls atkārtojas, bieži arī nepietiekamas ventilācijas dēļ, ja izveidojies mitrums netiek izvadīts no sienas, mitrums tajā iesūcas tiktāl, ka tā sāk zaudēt savas siltumizolācijas īpašības. Aukstā gaisa caurplūdes vietās veidojas „aukstuma tilti”. Tas vēl vairāk veicina ūdens tvaika kondensāciju un citas nevēlamas parādības, piemēram, sienas konstrukcijas un tās iekšējās apdares noārdīšanu.
Šo procesu veicina sienu mitrums. Ja telpas netiek pietiekami vēdinātas un apkurinātas, un telpā uz sienas virsmas ir redzams mitrums, tas nozīmē, ka veidojas „aukstuma tilti”. Tam var būt arī citi iemesli: ūdens, kas nonāk uz sienas no ārpuses nepareizas aizsargbarjeru nosegšanas ar skārdu dēļ (it īpaši daudzdzīvokļu māju augšējie stāvi), nesakārtotas lietus notekūdeņu caurules, nenoblīvētas šuves bloku mājās, sienas konstrukciju defekti (nav tvaika izolācijas slāņa, brāķis) vai vienkārši nepietiekama ārsienu pretestība.
Ja tiek novērots, ka ārsienas (stūri, aiļu malas) kļūst mitras, jānoskaidro iemesli un jānovērš tie. Šīs telpas ir jāvēdina intensīvāk, bet pārejas sezonā vai ziemā jāsilda, kamēr sienu konstrukcija pilnīgi izžūst. Tas rada izdevumus, tomēr tie ir ievērojami mazāki par pelējuma iznīcināšanas un dzīvokļa remonta izmaksām.
Kā iznīcināt pelējumu?
Sākumā virsmas pelējums ir rūpīgi jānomazgā ar karstu ūdens, sodas un veļas pulvera šķīdumu (koncentrācija – 10 %). Sārmainā vidē sēnītes neaugt, tās iet bojā. Pēc pelējuma pārpalikumu notīrīšanas ir papildus jādezinficē ar 5 % vara sulfāta (koši zilas krāsas kristālus var nopirkt dārza preču veikalā) šķīdumu vai fungicīdiem. Tas ir jāveic ļoti rūpīgi, jo sēnītes no perēkļiem var atjaunoties. Tikai pēc pārliecināšanās, ka sēnīte ir pilnīgi iznīcināta, un pēc pilnīgas sienu konstrukcijas izžāvēšanas var sākt sienu virsmas sagatavošanu apdares darbiem.
Pat ja viss izdarīts pareizi, neviens nevar garantēt, ka pēc kāda laika atkal neveidosies pelējums, ja nav noskaidrots un novērsts īstais pelējuma iemesls vai telpas netiks pareizi vēdinātas.
Ko darīt, lai neveidotos pelējums?
Logos montējamo parasto ventilācijas sistēmu funkcionēšana un caur tām izplūstošā svaigā gaisa daudzums ir atkarīgs no atmosfēras spiediena izmaiņām, temperatūras, vēja un telpās ierīkotās ventilācijas vilkmes. Tāpēc izvēlētais ventilācijas veids ne vienmēr var garantēt komfortu un labu mikroklimatu telpās.
Plastikāta logi ir īpaši labi noblīvēti, ko nevar sacīt par vecajiem logiem. Tāpēc pat neliela vēdināšana būs atkarīga tikai no Jūsu rīcības.
Vispirms pārliecinieties, vai Jūsu dzīvokļa ventilācijas kanāli labi funkcionē (pie ventilācijas lūkas piespiediet parastu burtnīcas lapu, to atlaižot, lapa nedrīkst nokrist). Ja vilkme ir pārāk maza, jānoskaidro iemesli.
Gatavojot ēdienu virtuvē, noteikti ieslēdziet tvaika nosūcēju.
Durvis starp telpām centieties turēt atvērtas (šādi gaiss pareizi cirkulēs vismaz telpās).
Telpas ir intensīvi jāvēdina vairākas reizes dienā, un pastāvīga gaisa pieplūde jānodrošina, izmantojot mikroventilāciju vai gaisa ieplūdes atveri. Ja āra gaisa temperatūra ir zemāka par –10°C, ieteicams vēdināt īslaicīgi, platāk atverot logu vērtnes, kas daudz efektīgāk samazina telpu relatīvo gaisa mitrumu, bet neļauj atdzist telpas priekšmetu virsmām. Šādi vēdinot telpas, tiek ietaupīts liels siltuma enerģijas daudzums, jo gaisa siltuma tilpums ir ievērojami mazāks par telpā esošo priekšmetu vai būvkonstrukciju tilpumu.
Var izmantot arī sadzīves mitruma savācējus.
Kāpēc logi raso no iekšpuses?
Visbiežākais iemesls ir tas pats mitrums. Turklāt vecākas konstrukcijas plastikāta logu rāmji ir ar trim kamerām, šauri, līdz 60 mm, stikla pakete bez selektīvā pārklājuma.
Ko darīt, lai logi nerasotu?
Pret to ir jācīnās tāpat, kā ar pelējumu. Turklāt ieteicams nomainīt, ja ne visu logu, tad vismaz stikla paketi. Jaunās paaudzes stikla paketes ir līdz 7 reizēm siltākas par parastā stikla paketi.
Kāpēc logi raso no ārpuses?
Kondensāts uz ārējās stikla paketes visbiežāk veidojas, ja logs ir ar trim stikla paketēm un diviem selektīvajiem pārklājumiem, dažreiz vērojams arī uz logiem ar divām stikla paketēm ar trešās paaudzes selektīvu, kas aizpildīts ar inerto gāzi. Visbiežāk apraso no ziemeļu vai rietumu puses, to ietekmē arī tuvumā esošas ūdenstilpnes. Jebkurā gadījumā tas liecina, ka esat iegādājušies patiešām labus logus.
Visbiežākais un galvenais pelējuma veidošanās iemesls ir nepietiekama telpu vēdināšana. Daudzdzīvokļu mājās ierīkotie ventilācijas kanāli bieži ir aizsprostoti vai speciāli nosegti, lai aizturētu siltumu. Tāpēc telpā veidojas paaugstināts relatīvais gaisa mitrums (60 % un vairāk). Pazeminoties gaisa temperatūrai, stikla virsma un aiļu malas atdziest visvairāk (sasniedz rasas punkta temperatūru), tāpēc sienas vēsākajās vietās ap logiem var sākt veidoties gaisā esošā ūdens tvaika kondensāts. Ūdens uzsūcas sienas konstrukcijā. Kad šis cikls atkārtojas, bieži arī nepietiekamas ventilācijas dēļ, ja izveidojies mitrums netiek izvadīts no sienas, mitrums tajā iesūcas tiktāl, ka tā sāk zaudēt savas siltumizolācijas īpašības. Aukstā gaisa caurplūdes vietās veidojas „aukstuma tilti”. Tas vēl vairāk veicina ūdens tvaika kondensāciju un citas nevēlamas parādības, piemēram, sienas konstrukcijas un tās iekšējās apdares noārdīšanu.
Šo procesu veicina sienu mitrums. Ja telpas netiek pietiekami vēdinātas un apkurinātas, un telpā uz sienas virsmas ir redzams mitrums, tas nozīmē, ka veidojas „aukstuma tilti”. Tam var būt arī citi iemesli: ūdens, kas nonāk uz sienas no ārpuses nepareizas aizsargbarjeru nosegšanas ar skārdu dēļ (it īpaši daudzdzīvokļu māju augšējie stāvi), nesakārtotas lietus notekūdeņu caurules, nenoblīvētas šuves bloku mājās, sienas konstrukciju defekti (nav tvaika izolācijas slāņa, brāķis) vai vienkārši nepietiekama ārsienu pretestība.
Ja tiek novērots, ka ārsienas (stūri, aiļu malas) kļūst mitras, jānoskaidro iemesli un jānovērš tie. Šīs telpas ir jāvēdina intensīvāk, bet pārejas sezonā vai ziemā jāsilda, kamēr sienu konstrukcija pilnīgi izžūst. Tas rada izdevumus, tomēr tie ir ievērojami mazāki par pelējuma iznīcināšanas un dzīvokļa remonta izmaksām.
Kā iznīcināt pelējumu?
Sākumā virsmas pelējums ir rūpīgi jānomazgā ar karstu ūdens, sodas un veļas pulvera šķīdumu (koncentrācija – 10 %). Sārmainā vidē sēnītes neaugt, tās iet bojā. Pēc pelējuma pārpalikumu notīrīšanas ir papildus jādezinficē ar 5 % vara sulfāta (koši zilas krāsas kristālus var nopirkt dārza preču veikalā) šķīdumu vai fungicīdiem. Tas ir jāveic ļoti rūpīgi, jo sēnītes no perēkļiem var atjaunoties. Tikai pēc pārliecināšanās, ka sēnīte ir pilnīgi iznīcināta, un pēc pilnīgas sienu konstrukcijas izžāvēšanas var sākt sienu virsmas sagatavošanu apdares darbiem.
Pat ja viss izdarīts pareizi, neviens nevar garantēt, ka pēc kāda laika atkal neveidosies pelējums, ja nav noskaidrots un novērsts īstais pelējuma iemesls vai telpas netiks pareizi vēdinātas.
Ko darīt, lai neveidotos pelējums?
Logos montējamo parasto ventilācijas sistēmu funkcionēšana un caur tām izplūstošā svaigā gaisa daudzums ir atkarīgs no atmosfēras spiediena izmaiņām, temperatūras, vēja un telpās ierīkotās ventilācijas vilkmes. Tāpēc izvēlētais ventilācijas veids ne vienmēr var garantēt komfortu un labu mikroklimatu telpās.
Plastikāta logi ir īpaši labi noblīvēti, ko nevar sacīt par vecajiem logiem. Tāpēc pat neliela vēdināšana būs atkarīga tikai no Jūsu rīcības.
Vispirms pārliecinieties, vai Jūsu dzīvokļa ventilācijas kanāli labi funkcionē (pie ventilācijas lūkas piespiediet parastu burtnīcas lapu, to atlaižot, lapa nedrīkst nokrist). Ja vilkme ir pārāk maza, jānoskaidro iemesli.
Gatavojot ēdienu virtuvē, noteikti ieslēdziet tvaika nosūcēju.
Durvis starp telpām centieties turēt atvērtas (šādi gaiss pareizi cirkulēs vismaz telpās).
Telpas ir intensīvi jāvēdina vairākas reizes dienā, un pastāvīga gaisa pieplūde jānodrošina, izmantojot mikroventilāciju vai gaisa ieplūdes atveri. Ja āra gaisa temperatūra ir zemāka par –10°C, ieteicams vēdināt īslaicīgi, platāk atverot logu vērtnes, kas daudz efektīgāk samazina telpu relatīvo gaisa mitrumu, bet neļauj atdzist telpas priekšmetu virsmām. Šādi vēdinot telpas, tiek ietaupīts liels siltuma enerģijas daudzums, jo gaisa siltuma tilpums ir ievērojami mazāks par telpā esošo priekšmetu vai būvkonstrukciju tilpumu.
Var izmantot arī sadzīves mitruma savācējus.
Kāpēc logi raso no iekšpuses?
Visbiežākais iemesls ir tas pats mitrums. Turklāt vecākas konstrukcijas plastikāta logu rāmji ir ar trim kamerām, šauri, līdz 60 mm, stikla pakete bez selektīvā pārklājuma.
Ko darīt, lai logi nerasotu?
Pret to ir jācīnās tāpat, kā ar pelējumu. Turklāt ieteicams nomainīt, ja ne visu logu, tad vismaz stikla paketi. Jaunās paaudzes stikla paketes ir līdz 7 reizēm siltākas par parastā stikla paketi.
Kāpēc logi raso no ārpuses?
Kondensāts uz ārējās stikla paketes visbiežāk veidojas, ja logs ir ar trim stikla paketēm un diviem selektīvajiem pārklājumiem, dažreiz vērojams arī uz logiem ar divām stikla paketēm ar trešās paaudzes selektīvu, kas aizpildīts ar inerto gāzi. Visbiežāk apraso no ziemeļu vai rietumu puses, to ietekmē arī tuvumā esošas ūdenstilpnes. Jebkurā gadījumā tas liecina, ka esat iegādājušies patiešām labus logus.
